Valdis Bisenieks. Cilvēks, kurš iztulkoja "Faustu"


 Itālijas latvieši uzskata, ka viņa Dantes slavenā darba "Dievišķā komēdija" atdzejojums ir pārspējis pašu oriģinālu. Viņš pats apgalvo, ka Raiņa tulkojums Gētes "Faustam" pašā sākumā bijis nepilnīgs. Arī latviešu-vācu valodas vārdnīca, kuras uzlabošanai viņš veltījis teju 30 savas dzīves gadus. Kaut šī vīra ieguldījums pašmāju literatūrā ir milzīgs, blakus slavenajiem vārdiem tulkotāja, atdzejotāja un poliglota Valda Bisenieka vārds joprojām daudziem ir nepelnīti svešs.

Pieklājīgo vecumu sasniegušā, bet joprojām ļoti dzīvīgā vīra ikrīta krosiņš cauri Rīgas centra parkiem jau apvīts ar dažādām leģendām un nostāstiem. Nu jau četrus gadus kopā ar dzīvesbiedri viņš apmeties pilsētas nomalē Dreiliņos. "Tuvāk sava tēva mājām," ievelkot kuplu dūmu no pīpes teic Bisenieks. Nav svarīgi cik ārā grādu – skriešana joprojām ir viņa ikdienas rituāls. Tāpat kā domas raisošais malks benediktīna.

Radījis unikālu rakstības stilu

Katrs rīts Biseniekam sākas ar divu stundu rakstīšanas darbiem, kafijas pauzi un vēl tikpat ilgu darbu. Paradoksāli, bet dzejnieku, atdzejotāju un poliglotu, kurš būtu pelnījis atrašanos vienā plauktā, piemēram, ar Imantu Ziedoni, mūsdienās vairs nevēlas izdot neviena pašmāju izdevniecība.
"Sabiedrība acīmredzot ir nolēmusi – pietiek ar šito. Viņš mums nav vairāk vajadzīgs,"
viņš smejoties saka.
"Neviens negrib nopublicēt manu intonācijas grāmatu bērniem. Vai tie lielie burti ir tik šausmīgi traucējoši?"
neizpratnē ir dzejnieks. Ar lielajiem burtiem un intonāciju viņš domā paša radīto rakstības stilu (skatīt attēlu). Tajā sintakse sasaistīta ar intonāciju, ar pieturzīmēm un lielajiem burtiem liekot uzsvaru vietās, kur to iecerējis autors.

Šādi dzejoļi un veltījumi saviem draugiem patlaban ir vienīgās Bisenieka publikācijas, lai arī "tie kalni, kas stāv nedrukāti, stipri pārsniedz tos, kas ir izdoti."

"Rainim varbūt skan smukāk, bet man patiesāk!"

Savas darbības laikā Bisenieks tulkojis vairākus pasaules literatūras fundamentus. Viens no zināmākajiem veikumiem saistās ar Johana Volfganga fon Gētes darba "Fausts" latviskošanu. Tā zināmā mērā ir liela uzdrīkstēšanās, ņemot vērā, ka darbu pirms tam iztulkojis bija neviens cits kā Rainis. Taču Biseniekam par to ir savs viedoklis.

"Raiņa tulkojums no paša sākuma man likās nepilnīgs," vērtē tulkotājs. Viņaprāt, izcilā latviešu dzejnieka rakstīšanas stils ir daudz tuvāks [Fridriham] Šilleram, kuram arī piemīt tā sauktā romantiskā metode – tēli parādās kā ideju iemiesojumi un kļūst par autora ideju ruporiem.

"Nevis Gētem tajā daudzkrāsainībā un psiholoģiskajā niansētībā," turpina rakstnieks. ""Faustā", lai arī cik pārbagāts tas būtu ar tēliem, tie ir tik psiholoģiski smalki izzīmēti. Tur ir tāds humoriņš, vai dieniņ... Šī dzīves garša. Ne velti šis darbs tiek saukts par dzīves bībeli."

"Daudzi man pārmeta, sak, Rainim tur smukāk skan. Jā... (Gardi smiekli.) Bet manā dzejojumā patiesāk un atbilstošāk! Es necentos pēc tā smukuma, un Gēte arī necentās."

Vārdnīcas uzlabošanai viens pats velta gandrīz 30 gadus

Saņēmis apbalvojumu Itālijā par Dantes slavenā darba "Dievišķā komēdija" atdzejošanu, Bisenieks izpelnījās komplimentus no vietējo latviešu jaunākās paaudzes, kura pauda domas, ka viņa atdzejojums pārspējis pašu oriģinālu.

"Pirms es sāku, man bija skaidri jānostāda – taisīt atdzejojumu kā kultūras pieminekli vai dzīvu mākslas darbu, lai tas izsauktu tādu pašu efektu kā oriģināls itāļiem. Es izšķīros par māksliniecisko devumu. Tas slēpjas darba struktūrā – tu īstajā vietā noliec īsto vārdu," skaidro Bisenieks.

Var tikai brīnīties par šā cilvēka apņēmību – paralēli citiem saviem darbiem viņš viens pats gandrīz 30 gadus veltīja latviešu-vācu valodas vārdnīcas (tā izdota 2007.gadā) modernizēšanai. "Padomju laikā tur iekšā bija tāda putra, ka nevarēja atrast neko no tā, kas vajadzīgs," stāsta autors. Laikā, kad dators nebija kļuvis par latvieša vulgaris ikdienas sastāvdaļu, viņš sistemātiski strādāja, pie katra burta pieliekot lapiņas ar saviem papildinājumiem. "Vārdnīcu rakstīju pats sev. Ja kādam citam tas noder, varu tikai priecāties."

Šogad Ziemassvētkus Bisenieks svinēs mājas mierā, iemalkojot karstvīnu ar dzīvesbiedri un sagaidot ciemos kādu no saviem diviem dēliem. "Novēlu būt cilvēkiem būt viņiem pašiem," teic rakstnieks, kurš vienmēr izvēlējies iet savu ceļu. Šim vīram ir ko teikt – ja vien viņā kāds vairāk ieklausītos...