Otrdien, 27. maijā, plkst. 19 kultūras vasarnīcā Esplanāde 2014 notiks trešais lasījumu un diskusiju cikla Raiņa un Aspazijas lasījumi sarīkojums – saruna ar tulkotāju un dzejnieku Valdi Bisenieku Tulkojot Raini un Gēti – par Faustu, Raiņa dzejas tulkojumiem vācu valodā, tulkotāja aizrautību un izaicinājumiem.
Raiņa un Aspazijas lasījumi notiek no 2014. gada maija līdz decembrim, aktualizējot 2015. gadā svinamo Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju, nacionālās literatūras, tulkojumu un trimdas nozīmi un savstarpējās attieksmes.
Nākamais cikla sarīkojums notiks 3. jūnijā, kad literatūrzinātnieks Dr. phil. Jānis Zālītis stāstīs par Raiņa un Aspazijas saraksti, kas iekļauta UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.
Valodas bruņinieks. Tulkotājs un dzejnieks Valdis Bisenieks
Latvijas Radio 3 / 15/03 raidījuma ieraksts
"Esmu konstatējis, ka man piemīt īpašība pilienā saskatīt okeānu," sev raksturīgajā manierē smej tulkotājs, "Fausta" un "Dievišķās komēdijas" latviskotājs, filosofijas doktors Valdis Bisenieks - raidījuma "Mūsu leģendas" šīs reizes galvenais varonis, kuru uz sarunu aicinājusi Sandra Ņedzvecka.
Viņš lasa gan dzeju, gan stāsta par dzīvi un saviem darbiem, mīlestību uz literatūru un dalās bagātajā mūžā gūtajās atziņās.
Raidījumā skan doma, ka Valdis Bisenieks atradis savu dzīves jēgu - tēlaini runājot, to īpašo vijoli, kuru viņš ar tādu baudu spēlē.
Pārdomas par Valda Bisenieka veikumu intervijā "Klasikai"pauž publicists Arnis Šablovskis, kā arī mākslas zinātniece un izdevniecības "Neputns" radošā direktore Laima Slava, kura Valdi Bisenieku dēvē par valodas jeb vārdu bruņinieku.
Visbeidzot, uzklausām arī abus Valda Bisenieka dēlus - arhitektu Armandu Bisenieku un vēsturnieku Ingmāru Bisenieku.
"Esmu konstatējis, ka man piemīt īpašība pilienā saskatīt okeānu," sev raksturīgajā manierē smej tulkotājs, "Fausta" un "Dievišķās komēdijas" latviskotājs, filosofijas doktors Valdis Bisenieks - raidījuma "Mūsu leģendas" šīs reizes galvenais varonis, kuru uz sarunu aicinājusi Sandra Ņedzvecka.
Viņš lasa gan dzeju, gan stāsta par dzīvi un saviem darbiem, mīlestību uz literatūru un dalās bagātajā mūžā gūtajās atziņās.
Raidījumā skan doma, ka Valdis Bisenieks atradis savu dzīves jēgu - tēlaini runājot, to īpašo vijoli, kuru viņš ar tādu baudu spēlē.
Pārdomas par Valda Bisenieka veikumu intervijā "Klasikai"pauž publicists Arnis Šablovskis, kā arī mākslas zinātniece un izdevniecības "Neputns" radošā direktore Laima Slava, kura Valdi Bisenieku dēvē par valodas jeb vārdu bruņinieku.
Visbeidzot, uzklausām arī abus Valda Bisenieka dēlus - arhitektu Armandu Bisenieku un vēsturnieku Ingmāru Bisenieku.
Šodien sarunu ciklā „Valoda tulkojumā” tikšanās ar Valdi Bisenieku
Latviešu valodas aģentūra (LVA) aicina uz jaunu sarunu ciklu „Valoda tulkojumā”. Šodien, 05/03/2013 plkst. 18 aicinām uz pirmo tikšanos ar tulkotāju Valdi Bisenieku un literatūrzinātnieci Anitu Rožkalni. Pasākums notiks grāmatu un kultūrpreču mājā „Niceplace Mansards” Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 21a, portālu „Izglītība un Kultūra” informēja LVA pārstāve Velga Līcīte.
Plānotas sešas tikšanās, kur literatūrzinātnieces Anitas Rožkalnes sarunu biedri būs Valdis Bisenieks, Knuts Skujenieks, Dace Meiere, Silvija Brice, Guntars Godiņš un Pēteris Jankavs. Tikšanās vieta un laiks: grāmatu un kultūrpreču mājā „Niceplace Mansards” Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 21a katra mēneša pirmajā trešdienā plkst. 18:00.
Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez informācijas apmaiņas starp dažādās valodās runājošiem cilvēkiem un tautām, dokumentu un lietišķās informācijas tulkošanas, taču īpaša ir daiļliteratūras tulkošana. Te visspilgtāk izpaužas tas, ka valoda ir cilvēka apziņā un zemapziņā ietvertās pasaules izpausmes veids, ne tikai saziņas kods, bet arī atšķirīgu kultūru saprašanās veids. Dzejas, prozas un dramaturģijas darbu tulkotāji savā nacionālajā kultūrā interpretē citu kultūru dvēseles pieredzi, vienlaikus bagātinot savu dzimto valodu un tiecoties nepazaudēt citā valodā izteikto.
Sarunās varēs iepazīt tuvāk dažus no izcilākajiem mūsdienu latviešu tulkotājiem, uzmanības lokā paturot tēmas:
- latviešu valodas iespējas izteikt citu tautu valodās pausto;
- kultūras kodu un zīmju atveides iespējas un līdzekļi latviešu valodā;
- tulkošana kā valodas lietojuma savdabīgs psiholoģisks process;
- tulkojumu loma nācijas kultūrā.
Pasākumu ciklu noslēgs konference Eiropas Valodu dienās šā gada 26. septembrī.
Ieeja bez maksas.
Apgāds „Jumava” Rīgas Centrālajā bibliotēkā prezentēs „Dievišķo komēdiju”
Dantes „Dievišķā komēdija” (La divina commedia) tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem viduslaiku un renesanses literatūras pieminekļiem. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. „Dievišķās komēdijas” pirmizdevums latviešu valodā Jēkaba Māsēna tulkojumā Izglītības ministrijas apgādā iznāca 1921. gadā, bet, papildināts ar Gustava Dorē un Niklāva Strunkes ilustrācijām, - 1936. gadā apgādā „Valters un Rapa”. Valda Bisenieka atdzejojumā ar mākslinieces Māras Rikmanes ilustrācijām 1994. gadā „Dievišķo komēdiju” izdeva apgāds „Vaidelote”.
Šogad apgāds „Jumava” Valda Bisenieka tulkojuma atkārtotu izdevumu piedāvā savā pasaules literatūras klasikas izdevumu klāstā. Šis izdevums ir dāvana profesoram Valdim Biseniekam viņa 85. dzimšanas dienā. Par godu Valdim Biseniekam, kurš ir gan Dantes Aligjēri biedrības, gan Rīgas Rotari kluba biedrs, nesen notika Rotari kluba organizētā Profesoru balle, un, turpinot sumināt izcilo un nopelniem bagāto tulkotāju, apgāds „Jumava” rīko arī viņa tulkotās grāmatas atvēršanas svētkus.
Pasākumā piedalīsies apgāda „Jumava” vadītājs Juris Visockis, filoloģijas zinātņu doktors un tulkotājs Valdis Bisenieks un māksliniece Māra Rikmane. Profesoru Valdi Bisenieku godinās arī Dantes Aligjēri biedrība.
Īpašu noskaņu radīs Juglas mūzikas skolas audzēkņi, spēlējot skaņdarbus no klasiskās mūzikas repertuāra. Sarīkojuma laikā būs skatāma gleznotājas un grafiķes, „Dievišķās komēdijas” mākslinieciskā noformējuma veidotājas Māras Rikmanes darbu izstāde.
Tikšanās ar Valdi Bisenieku
Paradoksāli, bet valodnieku, atdzejotāju un poliglotu, kura darbi būtu pelnījuši atrašanos vienā plauktā, piemēram, ar Imanta Ziedoņa grāmatām, mūsdienās vairs nevēlas izdot neviena pašmāju izdevniecība. “Sabiedrība acīmredzot ir nolēmusi – pietiek ar šito. Viņš mums nav vairāk vajadzīgs,” viņš pats smejoties saka. (K. Bormanis, TVNET, 25.12.2010.)
Mūsu literatūras tulkotājiem Valdis Bisenieks ir autoritāte, sevišķi klasisku tekstu tulkošanā. Silvija Brice: “Viņš izprot tekstu, ko dara labi ja 40 procenti tulkotāju, zina valodu līdz niansēm, ko dara 20 procenti tulkotāju, un viņam piemīt unikālā spēja to visu ietērpt latviešu valodas vārdos. Uz viņa erudīciju var ļoti paļauties.”
Knuts Skujenieks Valdi Bisenieku sauc par iedvesmas cilvēku. “Iedvesma var viņu uznest augstu un reizēm var arī drusku pievilt. Tulkošana ir viņa mīlestības darbs, jo viņa profesija ir valodnieks.”
Par “Faustu”, “Dievišķo komēdiju”, vācu izdevniecībai tulkotajiem “Mērnieku laikiem” u.c., kā arī par to, vai tikko 85. dzimšanas dienu nosvinējušā tulkotāja iedvesmas avoti vēl aizvien ir benediktīns un ikrīta skriešana, būs iespēja noskaidrot sarunā Raiņa un Aspazijas viesistabā.
Kad: 22.10.2013 / 17:00
Kur: Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas 30, Rīga
Šovakar Jaunpiebalgā sāksies Vislatvijas dziesminieku saiets
Notikums jau ceturto gadu kopā pulcē dažādu paaudžu dziesminiekus un dzejniekus, dziesmu un dzejas draugus. Dziesmas tajā sāk skanēt jau agrā piektdienas pēcpusdienā, kad Lielkrūzēs ierodas pirmie dalībnieki, un negrib rimt arī svētdien, kad izskanējis saieta noslēguma rituāls.
Piektdienas vakara koncertā muzicēs Daidze Andersone, Ēriks Loks, Helēna Kozlova, Egons Pičners, Kristaps Sudmalis, Edgars Mākens (Gaujarts) un Edgars Šubrovskis, brāļi Ziemeļi un Sandra Bula, Marģers Eglinskis, Silvestrs Sīlis, Zane Jančevska, Mikus Frišfelds, Maija Lāce, Uldis Kākulis, Zane Zālīte un Jana Egle, Vilnis Punka un Andris Mičulis. Dzeju lasīs Knuts Skujenieks, Arvīds Ulme, Arnis Mincenhofs, Inta Riekstiņa, Māris Salējs un Zane Daugule. Šajā vakarā visus priecēs arī mākslinieks Agris Dzilna ar vērienīgu ugunsskulptūru.
Vakara koncertam izskanot, mūzika un dzeja turpinās skanēt pie jauno dziesminieku un dzejnieku ugunskura. Estrādē nakts koncertā muzicēs Helēna Kozlova un grupa Levīti. Īpašu programmu Dzejas mājā piedāvās Kristaps Sudmalis un grupa Karogi kopā ar dzejniekiem.
Sestdienas, 10. augusta, rīts sāksies ar darbošanos dziesmu, dzejas un amatu darbnīcās. Dziesmu darbnīcā, kas norisināsies Lielkrūžu šķūnī no plkst. 11, savas dziesmas mācīs dziesminieki Ilmārs Romančuks, Vilnis Punka, Egons Pičners, Dinārs Gulbis, Valdis Atāls un Kārlis Kazāks.
Dzejas darbnīca, kuras vadmotīvs šogad ir Dzeja Lielkrūzēm!, Dzejas mājā noritēs divās daļās – būs dzejas lasījumi un kopīga Lielkrūžu dzejas jostas darināšana. Dzejas lasījumos piedalīsies Agita Draguna, Māris Salējs, Jana Egle, Amanda Aizpuriete, Egons Pičners, Zane Daugule, Arnis Mincenhofs, Ineta Stadgale, Laura Dudare, Jānis Cirvelis, kā arī vēl citi Dziesminieku saieta rakstošie un dziedošie dalībnieki.
Liekrūžu dzejas jostas darināšanā aicināts piedalīties ikviens, kuram ir kāda četrrinde, sešrinde vai astoņrinde, ko dāvināt Dziesminieku saietam Lielkrūzēs. Autori paši katrs savu veltījumu uzrakstīs uz linu audekla lapām, kuras pēc tam tiks šūtas kopā krāšņā, izrakstītā vai šoreiz jāsaka - aprakstītā Lielkrūžu jostā.
Jauno dziesminieku koncertā 10. augustā plkst. 15 uzstāsies Inese Vanaga, Juris Gausiņš, Līva Vilnīte, Jānis Cirvelis, Salaspils muzikālā darbnīca, Vecpilsētas dziedātāji, Stefans Ezra Dimiters, Noi Kristiansens, Aivars Umbraško, Gundars Āboliņš un citi.
Sestdienas vakara koncertā, kas sāksies plkst. 19, muzicēs Kārlis Kazāks, Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Mikus Straume, Viktors Ellers, Jānis Jansons, Ilmārs Pumpurs, Imants Daksis, Eduards Cauna, Matīss Anuzis, Arnis Čakstiņš, Egons Pičners, Dinārs Gulbis, Laura Dudare un Dzintars Šusts, Ilmārs Romančuks, Jānis Žagariņš. Dzeju lasīs Valdis Bisenieks, Amanda Aizpuriete, Raimonds Knesis, Sandra Vensko, Marika Svīķe un Agita Draguna. Savukārt pēc vakara koncerta pirmo reizi saiets turpināsies ne tikai ar sadziedāšanos, bet būs arī danči. Spēlēs Ilmārs Pumpurs un Andris Davidonis, pareizos deju soļus ierādīs Dace Circene un viesi no Francijas.
Saieta koncertus šogad vadīs Vita Krūmiņa, Edīte Liepiņa un Ēriks Pozemkovskis.
Vairāk informācijas www.dziesminiekusaiets.lv
Autors: Kulturasdiena.lv. 2013. gada 9. augusts
J. M. R. Lenca grāmatas atvēršanas svētki Eduarda Smiļģa Teātra muzejā
28. martā plkst. 16:00 Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs aicina uz Jākoba Mihaela Reinholda Lenca tekstu pirmpublicējuma latviešu valodā atklāšanas svētkiem un literāri teatrālu pasākumu – "Jākobs Mihaels Reinholds Lencs. Vidzemē dzimis teātra avangardists".
"Vētras un dziņu" laikmeta dzejnieks Jākobs Mihaels Reinholds Lencs (1751-1792), kurš dzimis Cesvainē un neilgi uzturējies arī Rīgā, ir vācu literatūras lielā mīkla. Gētes atstumts, no Veimāras panteona izraidīts un garīgi salauzts, viņš jau 18. gadsimtā tomēr spējis kļūt par 20. gadsimta modernā teātra priekšvēstnesi. Asas kritikas un sarkasma caurstrāvotās Lenca lugas mūsdienu skatītāju uzrunā tikpat tieši kā autora laikabiedrus.
Vācu teātrim Lencu no jauna atklāja Bertolds Brehts. Savukārt ar Georga Bīhnera stāsta starpniecību Lencs kļuvis par populāru, uz ģenialitātes un vājprāta robežas balansējošu literāru tēlu. Šādā traktējumā dzejnieka personība attēlota arī Volfganga Rīma operā "Jakobs Lencs" (1978).
Grāmata "Jakobs Mihaels Reinholds Lencs. Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības. Piezīmes par teātri" ir pirmais plašākais mēģinājums tuvināt Lencu lasītājam latviešu tulkojumā. Izdevumā iekļauta viņa programmatiskā eseja "Piezīmes par teātri" un hrestomātiskā luga "Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības". Šī grāmata izdota projekta "J. M. R. Lencam – 260" ietvaros. Sastādītāja – Beata Paškevica, no vācu valodas tulkojuši Beata Paškevica un Valdis Bisenieks.
Programmā: J. M. R. Lenca esejas "Piezīmes par teātri" un lugas "Aumeistars" fragmentus lasa un spēlē LKA topošie jaunie aktieri – Kaspars Zāle, Kristaps Ķeselis, Mārtiņš Upenieks, Uldis Siliņš; Dr. phil. Beata Paškevica iepazīstina ar J. M. R. Lenca dzīvi un daiļradi; Dr. art. Līga Ulberte dalās pārdomās un iespaidos par A. Hermaņa "Zaldātiem" Zalcburgā; Dr. philol. Gundega Grīnuma stāsta par Lenca un Gētes draudzību; Amanda Aizpuriete runā par "savu" Lencu; J. M. R. Lenca tekstu pirmpublicējuma latviešu valodā atklāšanas svētki.
Ieeja bez maksas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)