Tulkotājam Valdim Biseniekam pirms dažām dienām veiksmīgi izdevies atgūt mūža garumā tulkoto Gētes Fausta pirmo daļu, ko garnadži bija piesavinājušies kopā ar komponista Andra Vilcāna automašīnu.
Lai gan darbs īpašniekam atdots katastrofālā stāvoklī - samircis, vietām neizlasāms, žurku apgrauzts un pat ar gliemežiem pa starpu, šī kļūme tomēr nebūs šķērslis režisoram Dž.Dž.Džilindžeram īstenot savu ieceri un līdz februārim iestudēt V.Bisenieka tulkoto Faustu rokoperas variantā uz Dailes teātra skatuves.
Ievērības cienīgā tulkojuma pirmā daļa, kas daudzas dienas rūpīgi rediģēta topošās grāmatas izdošanai, pazuda pirms trim nedēļām. Kopā ar to nezināmā virzienā aizbrauca arī rokoperas mūzikas autora komponista A.Vilcāna automašīna Ford.
«Iedevu Vilcānam un vēl piekodināju, lai sarga kā acuraugu. Tas man bija vienīgais eksemplārs grāmatai, ko apsolījusi izdot "Jumava", ar manām piezīmēm un komentāriem,» nesenos pārdzīvojumus Dienai stāstīja V.Bisenieks. Taču A.Vilcāns, neko ļaunu nenojauzdams, kādu vakaru tulkojumu atstājis savā mašīnā netālu no Dailes teātra, bet, kad atgriezies, auto bijis aizbraukts.
«Skaidrs, ka Mefistofelis ar mums spēlējas. Kamēr gatavoju izrādi, ir notikušas visādas interesantas lietas,» vērtē režisors Dž.Dž.Džilindžers. Caur paziņu paziņām un citiem saviem kanāliem puišiem tomēr izdevies «vajadzīgos» cilvēkus atrast un sarunāt, ka par noteiktu naudas summu Fords tiks atdots īpašniekiem. Neminot precīzu summu, Džilindžers sacīja, ka maksa bijusi tik liela, kādu zagļi būtu ieguvuši, autiņu pārdodot detaļās. Taču cerība, ka mašīnā būs arī Fausta eksemplārs, nepiepildījusies - garnadži auto bija iztīrījuši un manuskriptu izmetuši kaut kur mežā. Nācies vēlreiz viņus meklēt rokā un lūgt, lai gādā arī Faustu. Par šādu «servisu» papildus pieprasīti 50 dolāri, lai gan atnestais bijis briesmīgā stāvoklī.
«Tulkojums bija galīgi samircis, ar trūkstošām lapām un pat gliemežiem pa vidu,» stāstīja režisors. Viņš atzīst, ka šis negadījums rokoperas tapšanu nekādi neietekmēšot. Izrāde - Fausts modernā interpretējumā ar postindustriālu A.Vilcāna mūziku - skatītāju vērtējumam tiks nodota februārī. Fausta lomu atveidos Artūrs Skrastiņš, Mefistofeli - Ģirts Ķesteris, bet Grietiņu - Rēzija Liepiņa.
Savukārt daudzcietušais darbs ir atpakaļ pie tulkotāja, kurš ķēries pie rediģēšanas un gatavo galīgo variantu grāmatas izdošanai. Kā zināms, ievērojamā vācu rakstnieka Johana Volfganga Gētes dzejā sarakstīto traģēdiju Fausts latviski 1898.gadā tulkojis ir vienīgi Rainis. Gēte pie šīs traģēdijas strādājis 60 gadu, seno leģendu par Faustu piesātinot ar filozofisku saturu par cilvēka dzīves jēgas un patiesības meklējumiem.
Pievērsties šim sarežģītajam darbam V.Bisenieku mudinājusi atskārsme, ka gadu gaitā Raiņa tulkojums ir nedaudz novecojis un prasās pēc laikmetīgāka atspoguļojuma. Tā viņam bijusi arī iespēja apliecināt savu varēšanu. «Fausts man vienmēr ir bijis dzīves grāmata. Kopš skolas laikiem to pārlasu katru gadu un vienmēr atrodu ko jaunu,» saka sirmais tulkotājs. Pirms Fausta viņš atdzejojis arī Rilkes dzeju, tad sekojis ļoti smags laika posms, zināmi brīži pavadīti slimnīcā, jo bija cietusi veselība.
«Kad 1975.gadā iznācu ārā, negribējās dzīvot. Prātā bija doma - vai Rilke bija mana gulbja dziesma un es neko vairāk nespēju? Un tad kā glābiņš nāca Fausts.» Pirmā daļa bijusi gatava 1976.gadā, bet darbs kopumā pabeigts 1977.gadā. Šajā laikā vēl tapusi Dantes Dievišķā komēdija, Vita Nuova un citu darbu tulkojumi. Tomēr Fausta tulkojuma izdošanu grāmatā V.Biseniekam šajos 20 gados neizdevās panākt. 1984.gadā viņš darbu piedāvāja Dailes teātra režisoram Arnoldam Liniņam, kurš to pirms nāves nodeva Dž.Džilindžeram.
V.Bisenieks ir pārliecināts, ka Fausta iestudēšana modernā variantā šodien ir tieši tas, kas vajadzīgs.
«Neviens avangardists nav ticis līdzi Gētem. Fausts nav ierobežots tikai kaut kur XVI gadsimtā - tā ir visas cilvēces vēsture no antīkās līdz vistālākajai nākotnei,» saka V.Bisenieks.
Gēte savā būtībā bijis smalks reālists, bet Rainis - romantiķis, tāpēc atšķirības starp Fausta oriģinālu un mūsu dižgara tulkojumu esot diezgan būtiskas. V.Bisenieks uzsver, ka atšķirībā no viņa Rainis tulkojumā daudz ko esot piegludinājis.
«Varbūt vietām tas skan cēlāk, vietām arī nedaudz smagnēji, taču Gēte to tā nav domājis,» saka tulkotājs.
Tas, ka manuskriptu izdevies atgūt, viņu ļoti iepriecinot, jo topošās grāmatas rediģēšanā, ko gatavojas izdot apgāds "Jumava", ieguldīts milzīgs darbs. Apgāda "Jumava" direktora vietniece Zigrīda Krauze "Dienai" sacīja, ka V.Bisenieka tulkojums izraudzīts tāpēc, ka Raiņa darbam šodien jau ir vairāk nekā 100 gadu un, ņemot vērā valodas attīstību, šodien tas esot nedaudz novecojis. Ņemot vērā lielo laiku, kas pagājis, atšķirības ir arī Gētes filozofijas uztverē un tulkošanā. Grāmatas iznākšana paredzēta martā, kas sakrīt ar Fausta 100 gadu jubileju.
Grāmatai būs arī moderns, savdabīgas mākslinieciskais noformējums, kura autore ir māksliniece Dace Dravniece.
1998/11/05 - "Diena.lv"/Dace Plato